Projekti

Aktīvie projekti

Institūtā 2022. gadā tiek īstenoti sekojoši projekti:

  • pieci ES programmas Apvārsnis 2020 projekti;
  • divi ERA-NET projekti;
  • viens LIFE+ programmas projekts;
  • četri Post Doc projekti;
  • četri fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti;
  • viens EEZ un Norvēģijas grants;
  • trīs COST aktivitātes projekti.

H2020 projekti

ES programmas Apvārsnis 2020 projekts “Precīzi medicīnas potenciāla sasniegumi reimatoīdā artrīta ārstēšanā (FLAMIN-GO)” (2021-2024). Projekta partneris: profesors Jānis Ločs.

Projekta FLAMIN-GO mērķis ir izstrādāt orgānu uz čipa “Organ-on-Chip” tehnoloģiju reimatoīdā artrīta (RA) klīniskajiem pētījumiem. RA ārstēšanā joprojām pastāv virkne neatrisinātu jautājumu, kas īpaši saistīti ar dārgu medikamentu efektivitāti. Parastie klīniskie pētījumi var risināt daļu no šīm problēmām, taču tie ir laikietilpīgi, dārgi un ētiski apšaubāmi, jo daļai pacientu joprojām neizdodas atgūties no slimības. Tādējādi, reimatologu kopienai ir vajadzīga alternatīva stratēģija, kas var nodrošināt progresīvus pētījumus.
FLAMIN-GO izstrādā personalizētu nākamās paaudzes “sinoviju-on-chip”, kas efektīvi atdarinot RA locītavas sarežģītību ļaus veikt personalizētus klīniskos pētījumus. Risinājuma pamatā būs vairāku nodalījumu mikrofluidiskas platformas projektēšana un izgatavošana visu ar slimību saistīto locītavu audu 3D kultivēšanai un perfūzijai. Sākot ar atsevišķu pacientu biopsijām, šis modelis replicēs RA locītavas un ļaus pārbaudīt pacientam labāko tirgū pieejamo medikamentu 1-2 mēnešu laikā. Kad platforma tiks apstiprināta, tā būs arī pagrieziena punkts i) farmācijai, ļaujot pārbaudīt jaunas zāles, samazinot izmaksas, laiku un izmēģinājumus ar dzīvniekiem, un ii) pētījumiem jaunu biomarķieru vai terapeitisko mērķu identificēšanai.
FLAMIN-GO konsorcijam ir spēcīgs, līdzsvarots klīnisko, akadēmisko un nozares partneru sastāvs, kas ar papildu zināšanām aptver visu vērtību ķēdi. Konsorcijā ir iekļauti eksperti reimatoloģijas, materiālzinātnes, audu inženierijas, nanotehnoloģiju, šūnu bioloģijas un 3D modelēšanas jomās, tādējādi veidojot vienotu, transdisciplināru daudznozaru pieeju RA personalizētai aprūpei.

ES programmas Apvārsnis 2020 (H2020-WIDESPREAD-2020-5) Teaming Phase 2 projekts “Baltijas Biomateriālu ekselences centrs” Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCEvienošanās Nr. 857287)” (2020-2026). Projekta koordinators: Jānis Ločs.

ES programmas Apvārsnis 2020 (MSCA-ITN-2019) Innovative Training Networks projekts Precīzijas medicīna muskuloskeletālai reģenerācijai, protezēšanai un aktīvām vecumdienām (Precision medicine for muscoloskeletal regeneration, prosthetics and active ageing – PREMUROSA; vienošanās Nr. 860462)” (2020-2023). Projekta partneris, RTU daļas vadītājs: Prof., Dr.sc.ing. Jānis Ločs. Muskuloskeletālās sistēmas slimības ir liels slogs ne tikai pašiem indivīdiem, bet arī veselības aprūpes un labklājības sistēmām. Muskuloskeletālās sistēmas slimību ārstēšana šobrīd balstās vai nu uz protezēšanu, vai reģeneratīvām ķirurģiskām procedūrām, bieži ietverot medicīnas ierīču implantāciju. Abos gadījumos individuāla audu sadziedēšana un reģenerācija, kā arī implantētās ierīces piemērotība specifiskajam pielietojumam ievērojami ietekmē iznākumu. Lielu uzlabojumu šajā jomā varētu sasniegt precīzijas medicīna, kas īpaši paredzēta katra individuāla pacienta vajadzībām, apvienojot personalizēto klīnisko pieeju ar individuālo “omisko” medicīnisko ierīču raksturojumu un pareizu medicīniskās ierīces izvēli. Koncepcija ir “Rūpēties uzmanīgi”. Tā ir itāļu vārda “premurosa” nozīme, un ITN PREMUROSA projekta galvenais mērķis ir apmācīt jaunu zinātnieku paaudzi ar integrētu visas vērtību ķēdes redzējumu muskuloskeletālās reģenerācijas tehnoloģiju jomās un spēju radīt nepieciešamās inovācijas jaunu medicīnisko ierīču un optimizētu klīnisko pielietojumu izstrādē. Definētā mērķa sasniegšanai tiks izmantota “trīskārša s” (starpdisciplināra, starpnozaru, starptautiska) pieeja trīspadsmit jauno zinātnieku (ESR) apmācībām, kas gūs labumu no izcilas zinātniskās vides, modernām tehnoloģijām un vadošo jomas speciālistu uzraudzības. Jaunie speciālisti iemācīsies apvienot akadēmiskos un rūpnieciskos aspektus, kā arī padziļinās savas eksperimentālās un papildinošās prasmes precīzi izstrādātā, daudzveidīgā un vēl nebijušā apmācības programmā.

ES programmas Apvārsnis 2020 (H2020-WIDESPREAD-2020-5) Twinning projekts “Jauno pētnieku un pētniecības pārvaldības konkurētspējas paaugstināšana Latvijā (Rising competitiveness of early stage researchers and research management in Latvia – RISEus2; vienošanās Nr. 952347)” (2021-2023). Projekta vadītājs: Prof., Dr.sc.ing. Jānis Ločs. Projekta RISEus2 galvenais mērķis ir stiprināt RTU RBIAC pētniecības pārvaldības konkurētspēju un vadošo pētnieku prasmes, kā arī veicināt jauno zinātnieku attīstību kaulaudus atjaunojošu biomateriālu pētniecības jomā. Mērķa sasniegšanai apvienojušies pētnieki no RTU RBIAC un trīs starptautiski atzītiem zinātniskajiem institūtiem – AO Research Institute Davos, Šveicē (ARI), Institut National Polytechnique de Toulouse CIRIMAT, Francijā (INPT-CIRIMAT) un FORM-Lab Frankfurt Orofacial Regenerative Medicine, Goethe University Frankfurt, Vācijā (GUF). RISEus2 uzdevumi ir nodrošināt apmācības RTU RBIAC un partneru jaunajiem un vadošajiem zinātniekiem par pētniecības plānošanu, ieviešanu un rezultātu izplatīšanu. Apmācībās tiks izskatītas dažādas metodes, iekārtas un infrastruktūras izmantošana, lai attīstītu izcilu biomateriālu pētniecību, sadarbību ar industriju un RTU RBIAC kļūtu starptautiski konkurētspējīgs zinātniskais institūts biomateriālu pētniecības jomā. Projekta laikā norisināsies savstarpējas pētniecības personāla vizītes, vasaras un ziemas skolas, darba semināri un dažādas projekta rezultātu izplatīšanas aktivitātes.

ES programmas Apvārsnis 2020 (MSCA-IF-EF-ST) Marie Sklodowska-Curie Actions Individual Fellowships projekts Metabolīti kā imūnmodulējošas piedevas biomateriāliem (Metabolites as immunomodulatory additives for biomaterials (Met4Bone)” (2020-2022). Projekta vadītājs: Dr. Kristaps Kļaviņš. Biomateriāliem ir svarīga nozīme dažādu kaulu defektu ķirurģiskā ārstēšanā. Tomēr ar šo ārstēšanas metodi ir saistīti vairāki riski: pirmkārt, pati ķirurģiskā procedūra var izraisīt iekaisumu un kaula infekciju, otrkārt, kaulu aizvietošana var neizdoties un ir nepieciešamas atkārtotas operācija. Ir zināms, ka organisma imūnsistēmas reakcija uz implantētajiem biomateriāliem ir galvenais faktors, kas nosaka ārstēšanas ilgtermiņa iznākumu. Met4Bone projekta mērķis ir izstrādāt jaunus biomateriālus, kuros ir iestrādāti endogēni metabolīti. Šādus biomateriālus potenciāli varētu izmantot kā efektīvu un drošu stratēģiju imūnsistēmas reakcijas modulēšanai, lai panāktu pacientiem labvēlīgākus rezultātus kaulu ķirurģiskas ārstēšanas gadījumā. Šī starpdisciplinārā projekta ietvaros tiks apvienoti jaunākie sasniegumi metabolisma pētījumu jomā ar mūsdienīgām biomateriālu dizaina un izpētes metodēm.

ERA-NET projekti

M.ERA.NET projekts “Bioaktīvi injicējami hidrogēli mīksto audu reģenerācijai pēc sejas un žokļu rekonstrukcijas ķirurģiskajām operācijām (INJECT-BIO)” (2020-2023). Projekta vadītāja: Dr.sc.ing. Arita Dubņika. Mutes un sejas mīksto audu reģenerācija pēc medicīniskām operācijām vai traumām joprojām ir ļoti izaicinošs mērķis mūsdienu klīniskajā praksē. Šobrīd tirgū pieejamie biomateriāli darbojas kā mīksto audu filleri, bet nevar nodrošināt bioaktīvu atbildes reakciju vai/un jaunu šūnu ieaugšanu. INJECT-BIO projektā tiks pētīti jauni biomateriāli un zāļu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai, izmantojot uz Halomanas levāna un bakteriālās celulozes bāzes veidotus injicējamus hidrogēlus, kas nodrošina bioaktīvo vielu IGF-1 un kaņepju ekstrakta/kanabidiola piegādi. Projekta konsorcijā apvienotas pētnieku zināšanas, pieredze un infrastruktūra no 5 dažādām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Izraēlas, Turcijas un Čehijas.

EuroNanoMed III projekts “NANO delivery system for one-shot regenerative terapy of peri-implantis” (ImplantNano) (2020-2023). Projekta vadītājs: Prof., Dr.sc.ing. Jānis Ločs. Zobārstniecības implantu, t.sk. titāna (Ti) un tā sakausējumu, izmantošana trūkstošu zobu atjaunošanai ir kļuvusi rutīnu ārstēšanas metodi, bet aizvien biežāk tiek konstatētas ar iekaisumu, kas attīstās ap implantu, saistītas komplikācijas, proti, periimplantīta saslimšana. Multidisciplinārā projekta ImplantNano galvenais mērķis ir izveidot inovatīvas, lietošanai gatavas nano-kompozītu zāļu piegādes sistēmas periimplantīta efektīvai ārstēšanai. Projekta ietvaros tiks uzlabotas iepriekš izstrādātas nano-kompozītu zāļu piegādes sistēmas uz biodegradējama polimēra bāzes ar mērķi piešķirt kaulaudus reģenerējošas īpašības un nodrošināt antibakteriālo preparātu izdalīšanās profila kontroli. Projekta ietvaros RTU RC RBIAC tiks sintezētas antibakteriālas Ga3+ jonus saturošas kalcija fosfātu nanodaļiņas, kas izmantotas kā nano-kompozītu pildvielas.

LIFE+ programmas projekti

LIFE+ projekts Alina Life publiskā platforma (LIFE ALFIO)” (2019-2022). Projekta partneris: Dr.sc.ing. Olita Medne. Projekta vispārējais mērķis ir samazināt toksisko ķīmisko vielu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, samazinot un aizstājot toksisko biocīdu un GOS krāsu un pārklājumu sastāvdaļas ar drošu, ilgtspējīgu un jaunu organomālu materiālu. Projekta specifiskie mērķi: 1. Pilotēt organomālu piedevu izmantošanu 16 videi nekaitīgās, pazeminātās GOS un bezbiocīdu krāsās un receptēs kā tālāk nododamu risinājumu krāsu un pārklājumu ražošanā. 2. Veicināt un padarīt viegli nododamas GOS un biocīdu samazināšanas iespējas, izstrādājot tiešsaistes platformu: 1) krāsu recepšu publicēšanai, 2) krāsu un pārklājumu sastāvdaļu caurspīdīgumam un izsekojamībai, 3) nozares komunikācijai. Projekts nodrošinās instrumentu komplektu krāsu un pārklājumu rūpniecībai, lai aizstātu toksiskās ķīmiskās vielas. Jaunā pieeja publiskajai tiešsaistes platformai ar publicētajiem formulējumiem un spēju izsekot komponentiem palielinās nozares zināšanas un atvieglos produktu vērtību caurspīdīgumu.

Post Doc projekti

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pēcdoktorantūras pētniecības projekti:

“Oglekli saturošu materiālu izpēte un metodes izstrāde ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem” (2018-2022). Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/049. Vadītāja Dr.sc.ing. Inga Jurgelāne. Projekta zinātniskais mērķis ir izstrādāt efektīvus un videi draudzīgus adsorbcijas materiālus ar salīdzinoši zemām izmaksām un laboratorijas izmēra prototipu ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem. Kā izejmateriāli tiks izmantoti šungīts, hidroksilapatīts un māls. Galvenie uzdevumi iekļauj materiālu sagatavošanu un raksturošanu, smago metālu  Cu2+, Zn2+, Pb2+, Cd2+, Ni2+, Cr6+ un As5+ jonu adsorbciju, materiālu reģenerāciju un  laboratorijas izmēra prototipa izstrādi.

“Mākslīgā apgaismojuma projektēšana fikocianīna ražošanai bubuļu kolonnas fotobioreaktorā” (2020-2023) Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/427. Vadītāja: Dr.sc.ing. Agnese Stunda-Zujeva. Projekta mērķis ir izveidot efektīvu mākslīgā apgaismojuma režīmu Arthrospira kultivēšanai burbuļu kolonnas fotobioreaktorā (PBR). Arthorspira ir mikroaļģe, kas komerciālos pārtikas produktos pazīstama ar nosaukumu spirulīna. Pētījums atbilst Viedās specializācijas jomām: Zināšanu ietilpīga bioekonomika; Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas un izaugsmes prioritātēm: Augstākas pievienotās vērtības produktu izstrāde, Energoefektivitātes paaugstināšana Galvenās aktivitātes 1) divu stadiju gaismas režīma izpēti atbilstoši biomasas pieauguma un fikocianīna sintēzes stadijām, nakts apgaismojuma ietekmi periodiskas kultivēšanas apstākļos; 2) Mērogošanu uz burbuļu kolonnas PBR pusperiodisku procesu. PBR ar iekšējo LED apgaismojumu izstrādi; 3) Arthrospira ilgtermiņa adaptāciju dažādiem apgaismošanas režīmiem noteikšanu.

“Restaurējošās zobārstniecības nākotne – sintētiska, bioaktīva zobu emalja (BioDEN)” (2020-2023) Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/459. Vadītāja: Dr.sc.ing. Vita Zālīte. Pasaulē visbiežāk sastopamā mutes veselības problēma ir karies, kas ilgtermiņā var novest līdz būtiskiem zobu cieto audu zudumiem, kad nepieciešama zobu atjaunošana, kā arī cilvēku dzīves laikā var skart dažādi negadījumi, kā rezultātā tiek traumēti zobi un rodas estētiska rakstura problēmas. Atjaunojošā zobārstniecība piedāvā dažādus materiālus bojāto zobu audu restaurēšanai, bet ne viens no tiem neuzrāda bioaktīvas īpašības. Līdz ar to piedāvātā zinātniskā projekta mērķis ir izveidot jaunu bioaktīvu kompozītmateriālu, kas spētu atdarināt dabīgā zoba audus un īpašības. Lai īstenotu ieceri, biokompozīta iegūšanai izmantos kalcija fosfātus un organisko fāzi tādās pašās attiecībās kā dabīgā zobu emaljā. Lai iegūtu mehāniski izturīgu, bioaktīvu kompozītmateriālu, tiks pielietota aukstās saķepināšanas metode. Projekta ieviešanas laikā paredzēts veikt kalcija fosfātu sintēzes, izveidot un raksturot iegūto bioaktīvo kompozītmateriālu, sagatavot jaunu metodiku aprakstus. Pēcdoktorants pilnveidos savas spējas projektu vadībā un zinātniskajā jomā, strādājot multidisciplinārā un starptautiskā vidē. BioDEN projektam ir multidisciplinārs raksturs, jo tā tēma sevī ietver materiālzinātni, kā arī medicīnas un veselības zinātnes. Projekta rezultāti tiks aprobēti starptautiskās zinātniskās konferencēs un publikācijās. BioDEN ietvaros tiks nodrošināta pēcdoktoranta mobilitāte uz ārzemju partnerinstitūciju. Ir sagaidāms, ka izstrādātais materiāls tālāk tiks pārbaudīts klīniskajos pētījumos un piedāvāts rūpnieciskajai ražošanai.

“Pašcementējoša, formējama un makroporaina kalcija fosfātus saturoša sistēma kaulaudu reģenerācijai un lokālai zāļu piegādei” (2021-2023) Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/640. Vadītāja: Dr.sc.ing. Zilgma Irbe. Šī projekta mērķis ir pašcementējošas, formējamas un makroporainas kalcija fosfātus saturošas sistēmas kaulaudu reģenerācijai un lokālai zāļu piegādei izstrāde. Materiālu (funkcionalizētas pašcementējošas granulas) paredzēts pielietot kaulaudu reģenerācijas veicināšanai sarežģītos gadījumos, kad nepieciešams dziedēt plašu kaulaudu ievainojumu vai bakteriālas infekcijas. Projekta galvenais jauninājums ir izstrādātā materiāla lietošanas vienkāršība ķirurģisko operāciju laikā un iespējamība pielāgot materiālu katram pacientam pēc viņa vajadzībām (maināms materiāla bionoārdīšanās ātrums un individualizējama zāļu piegādes funkcija). Pētniecība projekta ietvaros padziļinās jau esošās zināšanas par cementēšanas procesiem materiālos uz kalcija fosfāta bāzes un zāļu vielu (jo īpaši antibiotiku) mikroiekapsulēšanas tehnoloģijas pielāgošanu, lai panāktu kontrolētu zāļu izdalīšanos.

Par projekta aktualitātēm sīkāk lasīt ŠEIT.

LZP projekti

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2019/1-0005 “Injicējami paššķērssaistoši kompozītu hidrogēli kaulaudu atjaunošanai (iBone)” (2020-2022). Projekta vadītāja Dagnija Loča. Muskuloskeletālās sistēmas slimības un traucējumi ir otrs lielākais invaliditātes cēlonis pasaulē. iBone projekta mērķis ir attīstīt jaunus nanoizmēra kalcija deficīta hidroksiapatītu (nHAp), ɛ-poli (L-lizīnu) un hialuronskābi saturošus, injicējamus un in situ paššķērssaistošus hidrogēlus, izmantojot nHAp daļiņu in situ sintēzi biopolimēru šķīdumā. Šādi materiāli spēs vienlaicīgi nodrošināt antibakteriālu efektu un veicināt kaulaudu reģenerāciju. Projekta ietvaros tiks pētītas hidrogēlu fizikāli-ķīmiskās īpašības, antibakteriālā aktivitāte, in vitro citotoksicitāte un osteoinduktīvās īpašības. Rezultāti tiks apkopoti augstas ietekmes faktora brīvpieejas publikācijās, prezentēti starptautiskās konferencēs, izplatīti masu mēdjos un zinātnes popularizēšanas pasākumos. Projekta tematika pilnībā atbilst Latvijas Prioritārajiem zinātnes virzieniem: “Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai” un “Sabiedrības veselība”. Projekta gaitā tiks izstrādātas tehnoloģijas produktu ar augstu pievienoto vērtību iegūšanai sabiedrības veselības uzlabošanai un ilgtspējai. iBone ietvaros tiks izstrādāti jauni injicējami hidrogēli (sākot no TRL2 un beidzot ar TRL4) ar to potenciālu pārnesi no laboratorijas uz komerciālu produktu. Pētījuma rezultāti pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības veselības sektoru, veicinot ilgtspējīgu mūsdienīgu veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labklājību.

Par projekta aktualitātēm sīkāk lasīt ŠEIT.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0054 “Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai (MATRIX-X)” (2021-2023). Projekta vadītāja Arita Dubņika. Projekta partneri: MD., Dr.med. Ilze Salma, Rīgas Stradiņa Universitāte, Zobārstniecības fakultāte, Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedra. Mutes, sejas un žokļu kaulos var veidoties audzēji, iekaisumi, iedzimtas slimības, kā arī novērojams augsts traumatisms, ko parasti ārstē ar ķirurģiskām operācijām. Infekcijas ķirurģiskās vietās ir otras visbiežāk izplatītās infekcijas, ko iegūst slimnīcā. MATRI-X projekta mērķis ir izveidot jaunas klindamicīna un autologu augšanas faktoru kontrolētas piegādes sistēmas, kas veidotas uz jūras polisaharīdu un autologas trombocītu bagāta fibrīna (PRF) matricas bāzes, vienlaikus nodrošinot profilaktisku ārstēšanu ar antibiotikām un audu reģenerāciju. Projekta ietvaros izvēlētas plaša spektra antibiotikas – klindamicīns un polisaharīdi – fukoidāns un hitosāns MATRI-X tiks pētītas jaunizveidoto sistēmu fizikāli-ķīmiskās īpašības un antibakteriālā aktivitāte pret baktērijām, kas iegūtas no klīniskiem pacientu paraugiem. Projekta tematika pilnībā atbilst Latvijas Prioritārajiem zinātnes virzieniem, piemēram, “Sabiedrības veselība”. Projekta rezultātiem ir potenciāls pārnesei no laboratorijas uz komerciālu augstas pievienotās vērtības biomedicīnas produktu (sākot no TRL2 līdz TRL4). Pētījuma rezultāti pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības veselības sektoru, veicinot ilgtspējīgu mūsdienīgu veselības aprūpes sistēmu un uzlabojot dzīves kvalitāti pacientiem, kuri cieš no audu defektiem.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0072 “Injicējami bioaktīvi biokompozītmateriāli osteoporotisku kaulaudu reģenerācijai (inBioBone)” (2021-2023). Projekta vadītāja Kristīne Šalma-Ancāne. Kaulu reģenerācija joprojām ir nozīmīgs medicīnisks izaicinājums mūsdienu klīniskajā rutīnā. Viens no galvenajiem iemesliem ir klusa globāla epidēmija – osteoporoze. “InBioBone” projekta mērķis ir izstrādāt jaunus injicējamus bioaktīvus biokompozītmateriālus uz stroncija aizvietota vai stroncija ranelātu saturoša nanohidroksilapatīta, ɛ-poli(L-lizīna) un hialuronskābes bāzes osteoporotisku kaulu defektu aizpildīšanai, vienlaicīgi nodrošinot antibakteriālu terapiju un osteoporotisko kaulu lūzumu sadzīšanu. Jaunie injicējamie biokompozītmateriāli tiks izgatavoti, izmantojot hidrogēla matricas in situ ķīmisku šķērssaistīšanas sintēzi un vienlaicīgu hidroksilapatīta izgulsnēšanos šajā matricā. Projekta ietvaros tiks pētītas biokompozītmateriālu fizikāli-ķīmiskās īpašības, antibakteriālā aktivitāte, in vitro citotoksicitāte un osteoinduktīvās īpašības. Rezultāti tiks apkopoti augstas ietekmes faktora brīvpieejas publikācijās, prezentēti starptautiskās konferencēs. “InBioBone” īstenošana sekmēs viedo specializāciju jomu attīstību “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas”, “Bio-farmācija un biotehnoloģijas” un veicinās Latvijas ekonomikas un biomateriālu pētniecības un attīstības attīstību veselības aprūpes nozarē. “InBioBone” ietvaros tiks izstrādāti jauni biokompozītmateriāli (sākot no TRL2 un beidzot ar TRL4) ar potenciālu pārnesi no laboratorijas uz biomedicīnas produktu tirgu.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/2-0394 “Inovatīvas kompozītu granulas uz bioloģiskas bāzes naftas produktu izplūžu savākšanai no ūdens virsmas (INNOGran)” (2021-2023). Projekta partneris profesors J. Ozoliņš, pētnieks A. Šiškisns, zin.asistents M. Plohuta, zin.asistents A. Tumiloviča. EGRASI projekts ir tiešā veidā saistīts ar RTU prioritāro pētījumu virzienu – pētniecības platformu “Materiāli, procesi un tehnoloģijas”. Projekts veicinās sadarbību starp fakultātēm (MLĶF un MTAF) un institūtiem (VĶTI1, un PZL2), kā arī veicinās attiecīgo fakultāšu un institūtu sadarbību ar start-up kompāniju – SIA JUKD. Starpnozaru sadarbība ļaus iegūt vērtīgas zināšanas par efektīvu otreizējo resursu izmantošanu, tai skaitā, biomasas no kafijas biezumiem un homogenizētas kūdras pārstrādes atlikumiem, jaunu inovatīvu produktu radīšanai. EGRASI projekta īstenošanas gaitā iesaistītais personāls cels savu profesionālo kvalifikāciju ne tikai savā bet arī saistītā nozarē: PZL darbinieki iegūst jaunās praktiskas zināšanas par iespējamām biomasas pārstrādes metodēm (pirolīze) ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, bet VĶTI darbinieki par otrreiz izmantojamās biomasas homogenizācijas procesiem un iegūto materiālu sorbcijas īpašībām. EGRASI projekta veiksmīga realizācija var būt par labu pamatu turpmākai veiksmīgai sadarbībai ar kompāniju JUKD par otrreiz izmantojamo pārtikas produktu atlikumu pārstrādi un jaunu produktu iegūšanu uz to bāzes. Realizējot šo projektu RTU veiks pētījumus jomā ar augstu prioritāti, kas veicina aprites ekonomikas principu piemērošanu. Plānots izveidot ilgtermiņa sadarbību starp RTU un komersantu, veiksmīgas kafija biezumu pārstrādes metodes izstrādei ar mērķi radīt inovatīvu produktu ar augstu pievienotu vērtību.

EEZ un Norvēģijas grants

“Atkritumi – resursiem stratēģijas piemērošana olu čaumalu pārveidošanā par nākamās paaudzes biomateriāliem kaulu reģenerācijai (EGGSHELL)” (Nr. EEA-RESEARCH-85) ir viens no Baltijas pētniecības programmas projektiem, ko finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granti no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas (https://eeagrants.lv/ un https://eeagrants.org/), un kuru koordinē Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU). Projekts top sadarbībā ar Oslo Universitāti (UiO), Reikjavīkas universitāti (RU) un Tallinas Tehnoloģiju universitāti (TalTech). Projekta īstenošana uzsākta 2021. gada 1. maijā un kopējais projekta ieviešanas periods ir 36 mēneši. Projektam pieejamais finansējums līdz 2024. gada 30. aprīlim ir 799 787 eiro. Projekta koordinatore ir RTU profesore Dagnija Loča.

Šajā projektā apvienojušies zinātnieki no RTU, Oslo Universitātes, Reikjavīkas universitātes un Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TalTech). RTU zinātnieki sintezēs amorfus kalcija fosfātus, TalTech partneri veidos makroporainas pamatnes, bet Oslo un Reikjavīkas zinātnieki raksturos un vērtēs biosaderību, lai perspektīvā izstrādātos materiālus varētu izmantot implantu izgatavošanā.

Olu ražošanas nozarē liela daļa olu tiek patērētas šķidro olu produktu ieguvei (t.i., 32% ASV, gandrīz 25% ES). Šīs pārstrādes blakusprodukti ir olu čaumalas un to membrānas, kas veido aptuveni 6 g uz vienu olu. Statistikas dati rāda, ka vienai šādai šķidro olu produktu ieguves ražotnei ASV, izmaksas, kas saistītas ar šķidro olu produktu ražošanas atkritumu nogādāšanu atkritumu izgāztuvēs, sastāda vairāk kā $100000 gadā. Tādēļ olu pārstrādes ražotnes ir ļoti ieinteresētas šķidro olu produktu ražošanas blakusproduktus – olu čaumalas pārstrādāt komercializējamos produktos ar augstu pievienoto vērtību. Piedāvātā projekta mērķis ir izstrādāt jaunu koncepciju olu čaumalu pārstrādei nākamās paaudzes biomateriālos kaulaudu atjaunošanai. Lai gan ir pieejams plašs informācijas klāsts par olu čaumalu izmantošanu kalcija fosfātu (CaP), piemēram, hidroksilapatīta un trikalcija fosfāta, sintēzē, olu čaumalu izmantošana amorfu kalcija fosfātu (ACP) ieguvē nav plaši pētīta, kas galvenokārt ir saistīts ar ACP metastabilitāti. Projekta ietvaros vistu olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela stabilas ACP fāzes sintēzei, no kura pirmo reizi tiks iegūtas jaunas, porainas, dabīgajiem kaulaudiem līdzīgas ACP keramikas pamatnes. Turklāt, lai pilnībā pārstrādātu vistu olu čaumalas produktos ar augstu pievienoto vērtību, no olu čaumalu membrānām tiks ekstrahētas olbaltumvielas, kurām raksturīgs augsts bioaktīvo vielu saturs un antibakteriālas īpašības. Iegūtās olbaltumvielas paredzēts izmantot poraino ACP keramisko pamatņu pārklāšanai, tādējādi piešķirot materiālam jaunas un unikālas īpašības.

Par projekta aktualitātēm sīkāk lasīt ŠEIT.

COST aktivitātes projekti

Management Committee Member at COST Action MP1301 “New Generation Biomimetic and Customized Implants for Bone Engineering” kopš 2013.gada augusta.

COST Akcija, CA18238 “Starpdisciplināra Eiropas sadarbības platforma jūras biotehnoloģiju jomā (Ocean4Biotech)” (2019-2023). Projekta partneris: Dr.sc.ing. Arita Dubņika. Galvenais projekta Ocean4Biotech mērķis ir savest kopā jūras biotehnoloģiju ekspertus, izveidojot platformu zināšanu, pieredzes un tehnoloģiju pārnesei, kā arī izveidot ceļa karti efektīvākai un ātrākai jūras biotehnoloģiju pētniecības attīstībai Eiropā un pasaulē. Šobrīd šāds plašs un ģeogrāfiski visaptverošs biotehnoloģiju ekspertu tīkls nav. Ņemot vērā, ka jūras biotehnoloģijas ir tikai attīstības stadijā, mēs uzskatām, ka šis ir optimāls laiks, lai izveidotu efektīvu, motivētu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekspertu tīklu, kas apņemas aktīvi izplatīt pētniecības idejas plašākā sabiedrībā.

Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīkls (European Network of Bioadhesion Expertise, ENBA), ko finansē Eiropas COST programma (COST akcija CA15216) aktivitātes. Pirmā lielā aktivitāte šajā projektā notika Vīnē (Austrijā) 2017. g. martā. Preses relīze. Dažādas aktivitātes par bioadhezīvo sistēmu daudzveidību un savienošanas principiem – konferences, semināri, kā arī īstermiņa zinātniskās vizītes tiek organizētas katru ceturksni. Papildus informāciju var iegūt, jautājot vadošajai pētniecei Aritai Dubņikai.

Realizētie projekti

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2018/1-0238 “Biomimētiska hidroksilapatīta biosintēze in vivo – sintētisko kaulus aizvietojošo materiālu nākotne” (2018-2021)Projekta vadītājs Jānis Ločs. Neskatoties uz pēdējo gadu desmitu laikā veiktajiem biomateriālu pētījumiem, vēl arvien ir nepieciešami efektīvāki materiāli novecošanas, slimību, traumu un patoloģiju izraisīto kaulu bojājumu reģenerācijai. Projekta mērķis bija izstrādāt sintētisku kaulaudus reģenerējošu materiālu ar izcilām īpašībām, kas salīdzināmas ar “zelta standartu” – dabīgo kaulu. Materiāls, pie kā strādājam, ir biomimētisks (dabu atdarinošs) amorfais kalcija fosfāts. Uzskata, ka amorfais kalcija fosfāts ir pirmā neorganiskā fāze, kas veido jaunus kaulaudus. Gan amorfo kalcija fosfātu, gan dabīgo kaula minerālu pamatā veido kalcijs un fosfors. Tomēr dabīgajā kaulā nelielos daudzumos sastopami arī citi elementi, piemēram, magnijs, stroncijs, cinks, nātrijs, kālijs un fluors. Projekta ietvaros tika iegūts amorfais kalcija fosfāts, kas satur šos elementus, tādējādi tuvinoties dabīgajam kaulam sastāva, īpašību un veiktspējas ziņā.

“Aukstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai” (2019-2021) Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/318. Vadītājs: Dr.sc.ing. Kristaps Rubenis. Pētniecības pieteikuma mērķis bija palielināt jaunā zinātnieka prasmes un pētniecības kompetences, īstenojot zinātnisko pētījumu par aukstā saķepināšanas procesa pielietošanu biokeramiku un biokompozītu iegūšanai. Līdz šim aukstās saķepināšanas process praktiski nav pielietots biokeramiku un biokompozītu iegūšanai, taču sagaidāms, ka biokeramikām un biokompozītiem, kuru iegūšanai tiks izmantots aukstās saķepināšanas process būs augstvērtīgākas mehāniskās īpašības un augstāka bioaktivitāte, nekā tiem, kuru iegūšanai izmantotas tradicionālās metodes. Pētniecības pieteikuma realizācijas rezultātā iegūtās jaunās prasmes, zināšanas un paaugstinātā zinātniskā kapacitāte veicinās jaunā zinātnieka karjeras uzsākšanas iespējas gan zinātniskajās institūcijās, gan pie komersantiem. Galvenās projekta pieteikuma aktivitātes bija saistītas ar dažādu biokeramiku un biokompozītu materiālu iegūšanu ar aukstās saķepināšanas procesu, kā arī to īpašību raksturošanu.

“Kontrolētas izdalīšanās antibakteriālo preparātu piegādes sistēmas uz kaulaudus aizvietojošu porainu biokeramisko materiālu bāzes” (2018-2021) Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/339. Vadītāja: Dr.sc.ing. Līga Stīpniece. Projekta ietvaros tika veikts sistemātisks pētnieciskais darbs, lai izstrādātu jaunus, inovatīvus funkcionālus biomateriālus, kas paredzēti kaulaudu aizvietošanai un kam piemīt specifiskas kaulu iekaisumus kavējošas īpašības. Projekta zinātniskais mērķis bija nodrošināt augsti porainu kalcija fosfātu kaulu implantmateriālu antibakteriālo aktivitāti, modificējot ar tādiem alternatīviem antibakteriāliem preparātiem kā sudraba(I) un titāna(IV) joni un bakteriofāgi. Tādējādi tika piedāvāta inovatīva, alternatīva pieeja implantu izraisītu infekciju profilaksei, izvairoties no antibiotiku rezistento mikroorganismu intensīvas veidošanās un rezistento formu straujās izplatības. Pētījums bija saistīts uz progresīvu materiālu izstrādi cilvēku veselības aprūpes uzlabošanas vajadzībām, veicinot tādu Viedās specializācijas stratēģijas jomu kā viedie materiāli un tehnoloģijas, kā arī biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācijas attīstību.

EuroNanoMed3 projekts “Nanostrukturēta osteohondrāla pamatne: jauni biomimētiski aktivatori uzlabotai kaulu reģenerācijai” (2018-2021). Projekta vadītājs Jānis Ločs. Osteohondrālo audu bojājumi rada sāpes, ietekmē kustību spējas un var izraisīt osteoartrītu. Šobrīd bojātas locītavu virsmas atjaunošanai pielieto tikai viena veida osteohondrālo pamatni, kuru ir izstrādājuši divi no projekta konsorcija partneriem. Pamatne sekmīgi atjauno skrimšļaudus, tomēr subhondrālā kaula atjaunošana ir nepietiekama un ir nepieciešama uzlabota stratēģija. Projekta ietvaros tika izstrādātas divas jaunas nano-stratēģijas uzlabotai kaulaudu reģenerācijai, izmantojot osteohondrālo pamatni: 1) nanostrukturētas “jonu bankas” amorfa kalcija fosfāta granulu veidā ar Sr un 2) pie pamatnes biokonjugēti bioaktīvi peptīdi, piemēram, SDF1, PDGFBB, BMP2 and GDF5.

“Duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu izveide kaulaudu inženierijai uz dažādu biomateriālu bāzes” (2018-2020). Vadītāja Arita Dubņika. Projekta zinātniskais mērķis bija izveidot duālu medikamentu un augšanas faktoru piegādes sistēmu uz dažādu biomateriālu bāzes (biokeramikas, hidrogēlu un kaulu cementu) un salīdzināt iegūtās sistēmas, lai iegūtu viedākus medikamentu un augšanas faktoru nesējus  kaulaudu inženierijai nekā šobrīd pieejami klīnikās. Projekta ietvaros tika izstrādātas duālas piegādes sistēmas, gan antibiotiskam medikamentam, gan augšanas faktoriem uz dažādiem implantmateriāliem, turklāt projekta aktivitātes ietvēra ne tikai sistēmu izveidi, bet arī raksturošanu – ķīmiskās, fizikālās, mehāniskās īpašības, un saderību ar dzīvajiem audiem – in vitro šūnu biosaderību u.c. Līdz šim nav bijuši šādi pētījumi, kas nosaka sinerģiskos virzienus, gan aktīvo vielu, gan nesēju izvēlei kaulaudu inženierijā.

“Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai”  (2017-2020). Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/045. Vadītāja Kristīne Šalma-Ancāne. Pētījuma zinātniskais mērķis bija vērsts uz inovatīvu biomateriālu izstrādi veselības aprūpes sektora vajadzībām. Iegūtās jaunās zināšanas ir iespējams transformēt no laboratorijas un biomedicīnas produktu industriju, tādējādi nodrošinot atbilstību VSS 6.priotitātei un tādu VSS specializācijas jomu attīstību, kā biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija, un viedie materiāli un tehnoloģijas. Pētniecības pieteikuma ietvaros tika realizētas sekojošas aktivitātes: tehnoloģiju izstrāde kompozītmateriālu un hidrogēlu iegūšanai; iegūto materiālu in vitro šūnu uzvedības un antibakteriālo īpašību izvērtējums, pētījuma rezultātu izplatīšana.

ERA-NET EU-LAC Health projekts “Efektīvas un pieejamas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas mikrobioloģiskā piesārņojuma samazināšanai” (2018-2020). Vadošais partneris Ūdens pētniecības laboratorija, vadītāja  Linda Mežule. Sadarbības partneris RTU RC RBIAC, vadītājs Jānis Ločs. Projekta mērķis bija izgatavot un lauka apstākļos demonstrēt vairākas īpaši lauku apvidiem piemērotas, salīdzinoši lētas un viegli lietojamas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas. Projekta ietvaros tika izstrādātas ar speciālu pārklājumu pārklātas membrānas ar uzlabotu efektivitāti, titāna oksīdus saturoši elektrodi un jaunas hibrīdās UV-mikrofiltrācijas sistēmas, kā arī tika novērtēta to efektivitāte baktēriju, vīrusu un protozānu piesārņojuma neitralizēšanā.

EuroNanoMed2 projekts “Fotošķērssaistīti hidrogēli kontrolētai periodontālo audu reģenerācijai” (2015-2018). Projekta vadītāja Dagnija Loča. Projekta pamatmērķis bija izstrādāt inovatīvas procedūras, kas ļautu sasniegt pilnīgu periodontālo audu reģenerāciju. Stratēģija ietvēra kaulu aizvietotājmateriālu un injicējamu periodontālu membrānu izveidi. Šāda pieeja varētu radīt izrāvienu veselības aprūpē un periodontīta ārstēšanā. Projekta ietvaros RTU RC RBIAC tika sintezētas ar Mg-, Sr- un Si- aizvietotu kalcija fosfātu nanodaļiņas, kas izmantotas kā hidrogēlu pildvielas, lai paaugstinātu jaunizveidoto sistēmu bioaktivitāti un osteokonduktivitāti.

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” projekts nr. 1.1.1.1/16/A/144 “Magnētiskā lauka ierosinātas maisīšanas ietekme uz biotehnoloģiskajiem procesiem”, sadarbībā ar Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta  Bioinženierijas laboratoriju (vadošais partneris) un Fizikālās enerģētikas institūta Elekrofizikālo procesu modelēšanas laboratoriju (sadarbības partneris). Projekta vadītājs Juris Vanags (2017-2019). RBIAC ir sadarbības partneris, vadītāja Dagnija Loča. Projekta mērķis  bija izpētīt magnētiskā lauka ierosinātas maisīšanas radīta lauka ietekmi uz mikroorganismu augšanu un biosintēzi un uz šīs informācijas bāzes noteikt magnētisko piedziņu pielietojamības robežas dažādiem steriliem biotehnoloģiskajiem procesiem. Biotehnoloģiskajos procesos sterilitātes nodrošināšanai ir izšķiroša loma produkta kvalitātes nodrošināšanā. Viens no tipiskākajiem infekciju piekļūšanas ceļiem ir bioreaktora maisītāja blīvslēgi. Lai novērstu ar blīvslēgiem saistītās problēmas, bioreaktoru piedziņas veido uz magnētiskās piedziņas principa. Šajā gadījumā griezes moments tiek pārnests ar magnētiskā lauka palīdzību, un rezultātā bioreaktora trauks var būt pilnīgi noslēgts. Tā rezultātā mikroorganismi cirkulē tiešā saskarē ar magnētisko rotoru, bet līdz šim pieejamā informācija par magnētiskā lauka ierosinātas maisīšanas ietekmi uz mikroorganismu augšanu un biosintēzi nav viennozīmīga. Projekta ietvaros RTU RC RBIAC izstrādāja metodiku zīdītājšūnu kultivēšanai un pavairošanai magnētiskā lauka ierosinātas maisīšanas bioreaktoros, kā arī veica reaktora mērogošanas aprēķinus saistībā ar magnētisko rotoru izmantošanu.

Par projektuProjekta progresa pārskati: 
1) par periodu 01.01.-30.06.2017.
2) par periodu 01.07.-30.09.2017.
3) par periodu 01.10.-31.12.2017.

RTU Zinātniskās pētniecības projekts “Augstas efektivitātes nanobetona ar zemu Ū/C attiecību ražošanas metodes izstrāde” (2018). Vadošais partneris Būvmateriālu un izstrādājumu katedra, Materiālu un konstrukciju institūts, vadītāja Diāna Bajāre. Sadarbības partneris RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts, vadītāja Līga Stīpniece. Projekta mērķis bija augstas efektivitātes nanobetona ieguves metodes izstrāde, samazinot betona ražošanai nepieciešamo cementa daudzumu, to daļēji aizstājot ar minerālajiem, rūpniecības blakusproduktiem un ražošanas pārpalikumiem, tādā veidā veicinot resursu efektīvu izmantošanu un paaugstinot izstrādājumu ilgtspēju apkārtējās vides apstākļos. Sagaidāms, ka augstas efektivitātes nanobetonu ražošanas tehnoloģijas ieviešana būtiski uzlabos komersanta saimnieciskās darbības ekonomiskos radītājus un paaugstinās konkurētspēju būvniecības sektorā, jo cementa ražošanas izmaksas un tā cena nepārtraukti pieaug, pieaugot elektroenerģijas cenai. VĶTI noteica izmantojamo izejvielu ķīmisko un mineraloģisko sastāvu, kā arī pētīja saistvielu un nano- vai mikropildvielu sistēmas, lai izveidotu optimālu kompozīciju un nodrošinātu efektīvus cementa hidratācijas procesus.

RTU Zinātniskās pētniecības projekts “Inovatīvas metodes betona salturības nodrošināšanai un kontrolei” (2019). Projekta partneris Kristaps Rubenis. Projekta mērķis bija izstrādāt metodes betona salturības nodrošināšanai un kontrolei. Pirmā metode noteica elastīgu mikrogranulu pievienošanas parametrus: mikrogranulu ieteicamais frakciju sastāvs, samaisīšanas kārtība (secība, laiks) un virsmas aktīvas vielas (superplastifikatorus un pretputošanas piedevas), lai kontrolētu gaisa iesaistīšanu un mikrodaļiņu sadalījumu cementa matricā, kas garantēs vajadzīgo salturības un stiprības klasi. Otrā metode ietvēra betona struktūras attēla digitālo analīzi gaisa poru noteikšanai un gumijas mikrodaļiņu izmēru un sadalījuma noteikšanai cementa matricā, kas deva iespēju jau sacietējošā betonā (t.sk. izgrieztiem no konstrukcijas elementiem) novērtēt rezerves poru sadalījumu salturības prognozēšanai.

Inovatīvu salizturīgu betonu izstrāde, izmantojot gumijas mikrogranulas (2018).Vadošais partneris Materiālu un konstrukciju institūts, vadītājs Genādijs Šahmenko. Sadarbības partneris RTU RC RBIAC, vadītājs Kristaps Rubenis. Projekta mērķis bija izstrādāt lietošanai gatavus, ekonomiski izdevīgus betona sastāvus ar paaugstinātu salizturību, betona salizturības paaugstināšanai izmantojot gumijas mikrogranulas, kuras iegūtas pārstrādājot nolietotas automašīnu riepas.

Enerģijas ražošana no pārtikas atlikumiem (2018). Vadošais partneris RTU Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija, vadītāja Kristīne Ruģele. Sadarbības partneris RTU VĶTI, vadītāja Olita Medne. Projekta mērķisbija tehnoloģijas izstrāde pārtikas atkritumu izmantošanai ar augstu tauku saturu biogāzes ražošanā. Šī projekta ietvaros tika veicināta sadarbība starp divām RTU struktūvienībām: Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtu un Ūdens pētniecības zinātnisko laboratoriju. VĶTI projekta ietvaros analizēja sadzīves cieto/organisko atkritumu sastāvu, novērtēja esošās un izstrādāja jaunas fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās priekšapstrādes metodes vai to kombinācijas biomasai, lai uzlabotu biogāzes ražošanas efektivitāti. Projekta realizācijas gaitā iesaistītās puses ieguva jaunas zināšanas organisko sadzīves atkritumu priekšapstrādes un apstrādes tehnoloģijās.

“Baltijas Biomateriālu Ekselences centrs” bija Eiropas Savienības “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovāciju programmas “Teaming Phase I” finansēts projekts (Nr. 763721) 2017-2018. Projekta vadītājs Jānis Ločs. Apvārsnis 2020 programmas Teaming Phase I ietvaros tika saņemts finansējums Baltijas Biomateriālu Ekselences Centra (BBCE) izveides biznesa plāna izstrādei. Projekts nākotnē dos iespēju apvienot dažādu zinātnes jomu zināšanas un pieejamo infrastruktūru, veidojot spēcīgu zinātnisko centru vispusīgai biomateriālu izpētei. Attīstība plānota ne tikai paaugstinot zinātnisko izcilību, bet arī iesaistot industriju un citas zinātniskās institūcijas, tādejādi nākotnē veicinot tehnoloģiju pārnesi un jaunu produktu ieviešanu tirgū. Galvenais BBCE projekta mērķis ir izveidot uz sadarbību balstītu Baltijas Biomateriālu Ekselences Centru, kur kopīgiem spēkiem apvienojas izcilas zinātniskās institūcijas no ārvalstīm – AO Research Institute Davos (Šveice), Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nurembergas universitātes Biomateriālu centrs (Vācija) un Latvijas – Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Stradiņa Universitāte. Lasīt tālāk

RTU un RSU sadarbības projekts “Multifunkcionāli nanoizmēra kalcija fosfātu/hialuronskābes hidrogēli osteoporotisku kaulu lūzumu ārstēšanai” (RTU-RSU/18) (2016-2019). Projekta vadītāja Dagnija Loča. Projekta mērķis bija jaunu, inovatīvu kalcija fosfātu un hialuronskābes trīsdimensionāli šķērssaistītu hidrogēlu izveide ar neorganiskās komponentes saturu līdz 60 masas%, kas neizraisītu iekaisumu apkārtējos audos, veicinātu angioģenēzes procesus un, laika gaitā noārdoties, veidotu jaunus kaulaudus. Projekta ietvaros RTU zinātnieki sadarbojās ar RSU Farmācijas fakultātes Farmācijas ķīmijas katedras zinātniekiem, kas nodrošināja ne tikai jaunu materiālu sastāvu, struktūru un iegūšanas tehnoloģiju izstrādi, bet arī izstrādāto biomateriālu in vitro un in vivo novērtējumu.

RTU un RSU sadarbības projekts “Nanostrukturētu kaulu aizvietojošu materiālu izveide un imunoloģisko aspektu izpēte kaulaudu reģenerācijā” (RTU-RSU/17) (2016-2019). Projekta vadītājs Jānis Ločs. Projekta mērķis bija multidisciplināra pētījuma ietvaros izstrādāt vairākas inovatīvas tehnoloģijas kaulu reģenerācijas jomā. Pirmkārt, tika izstrādāta tehnoloģija amorfu kalcija fosfātu un granulētu nanostrukturēto kalcija fosfātu materiālu ieguvei ar paaugstinātu īpatnējās virsmas laukumu (> 50 m2/g) un veikta izstrādāto materiālu izpēte in vitro un in vivo. Tika secināts, ka materiālus praktiski varētu pielietot stomatoloģijā un plastiskajā ķirurģijā. Otrkārt, tika izstrādātas jaunas diagnostikas metodes, kas raksturotu kaulu reģenerācijas ātrumu, izmantojot dažādus bioloģisko materiālus (asinis, serums, biopsijas u.c.).

FP7 EURONANOMED II ERA-NET “Nanoforosteo” “Multifunctional injectable nano HAp composites for the treatment of osteoporotic bone fractures” , 2014 – 2016.

Creative Europe Programme of the European Union, International Project “Ceramics and its dimensions” (2014- 2020).

POsTURE “PhOtocrosslinked hydrogels for guided periodontal TissUe REgeneration” 2nd Meeting of the Project Partners in Riga, Latvia, 09.05.2016. – 10.05.2016. Tikšnās ar partneriem no Francijas un Portugāles.

Project FP7 M-era.NET “GoIMPLANT” “Tough, Strong and Resorbable Orthopaedic Implants” 2013 – 2015.

Project SCOPES 2013-2016 Scientific Co-operation between Eastern Europe and Switzerland Preparatory Grant “An integrated, interdisciplinary approach to the design of tissue engineering systems for in vitro regeneration of functional osteochondral tissue” 19-21.08.2013.

ESF aktivitātes 1.1.1.2. projekts “Jaunas zinātniskās grupas piesaiste sinerģiskam pētījumam kaulaudus reģenerējošu nanostrukturētu kompozītmateriālu izstrādei”, 2013/0007/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/024 (2013-2015), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.

ESF aktivitātes 1.1.1.2. projekts “Jauno zinātnieku grupas multidisciplinārs pētījums biomateriālu tehnoloģiju izstrādei”, Līg. Nr.  2009/0199/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/090 (2009-2012), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.

CMST COST Action CM1101 “Colloidal Aspects of Nanoscience for Innovative Processes and Materials”, dalībnieks D.Loča.

MPNS Action COST MP1005 “NAMABIO – From nano to macro biomaterials (design, processing, characterisation, modeling) and applications to stem cells regenerative orthopaedic and dental medicine”, dalībnieki J.Ločs un V.Zālīte.

ERA-NET MATERA projekts sadarbībā ar Poliju un Izraēlu “Sonochemical Technology for Bioactive Bone Regeneration Scaffold Production”, SONOSCA (2011-2013), vadītājs J.Ločs.

ERAF aktivitātes 2.1.1.1. projekts “Inovatīvas ūdens apstrādes tehnoloģijas izstrāde izmantojot nanostrukturētu keramiku”, Līg.Nr. 2010/0257/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/012 (2010-2013), vadītājs J.Ozoliņš.

Valsts Pētījumu programma Nr. 2014.10-4/VPP-3/21, Y8097 “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” 4. projekts “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas medicīniskajam pielietojumam” (2014-2018). 4. projekta vadītāja Līga Bērziņa-Cimdiņa. Projekta mērķis bija attīstīt jaunus un uzlabotus inovatīvus materiālus medicīniskam pielietojumam, tai skaitā implantus audu aizvietošanai un atjaunošanai, balstoties uz nozares fundamentālo un lietišķo pētījumu rezultātiem un jaunākajiem sasniegumiem nanotehnoloģijās, iesaistot koordinētā izpētē dažādu nozaru starptautiski atzītus speciālistus komandā ar motivētiem talantīgiem jauniem zinātniekiem un speciālistiem, vienlaikus  attīstot jauno  produktu ražošanas un pielietošanas tehnoloģijas, izmantojot jaunizveidoto Valsts Nozīmes Pētījumu Centru  kapacitāti. 4. 1. apakšprojekts “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas medicīniskajam pielietojumam”. 4.1. apakšprojekta vadītāja Dagnija Loča. 4.1. apakšprojekta mērķis bija vērsts uz sabiedrības novecošanas problēmas risināšanu, kas saistīta ar cilvēku balsta un kustību sistēmas slimību izraisīto kaulu funkciju traucējumu (osteoporozes) novēršanu. Iepriekšējo VPP posmu ietvaros veiktie divfāžu kalcija fosfātu biokeramikas in vivo un klīnikas pētījumi ir pierādījuši principiāli jaunu šo materiālu īpašību atkarību no pacienta cieto audu strukturālā stāvokļa, kā arī materiālu divējādo iedarbību (osteointegrējoties palielināt samazināto atrofisko kaulu apjomu un iespēju veikt osteoporotiska kaula remineralizāciju/reosifikāciju) kaulaudu vidē ilgstošos, vairāk kā piecu gadu novērojumos, paverot jaunu ceļu osteoporozes lokālai terapijai. Strukturāli (mainot implanta materiāla struktūrelementus no makro līdz nano līmeņiem) un ķīmiski (ievadot materiālā dažādus aizvietotājsavienojumus un ķīmiskos elementus, kas nodrošina kādu specifisku vēlamu īpašību) modificējot šos materiālus, tiem tiek piešķirta multifunkcionalitāte un paplašinātas to pielietojuma iespējas dažādu audu saslimšanas gadījumos, tos aizvietojot vai veicot audu atjaunošanas funkciju.

Valsts Pētījumu 6. programmas 4. projekta “Zemes dzīļu resursu izpēte – jauni produkti un tehnoloģijas (Zeme)” 4. apakšprojekts (2014-2018). Y8099. Apakšprojekta vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa. Projekta mērķis bija izpētīt un novērtēt Latvijas mālu izmantošanu jaunu produktu izstrādē. Projektā tika izstrādāts porains granulveida sorbents ūdens attīrīšanas tehnoloģijai, izsmidzināms biodegradabls kompozītmateriāls ikdienas atkritumu pārklāšanai poligonos, kā arī pētīta Latvijas mālu spēja stabilizēt emulsijas un aizsargāt ādu pret UV starojumu.

Y8099. VPP  6. programma 4. projekta “Zemes dzīļu resursu izpēte – jauni produkti un tehnoloģijas (Zeme)” 2. apakšprojekts (2014-2017), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.

V7813. VPP Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem, projekts Nr.4 “Jauni materiāli un tehnoloģijas bioloģisko audu izvērtēšanai un aizvietošanai” (2010-2013), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.

V7804. VPP Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana-jauni produkti un tehnoloģijas. Apakšprojekts Nr.1.2. “Augsti dispersu sistēmu ieguves tehnoloģija un izpēte uz Latvijas mālu pamatnes inovatīvam pielietojumam sorbcijas procesos, vides tehnoloģijās, medicīnā un kosmetoloģijā” (2010-2013), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.

RTU pētniecības projekti:

  1. ZP-2014/20. The effect of TiO2 nanopowder coating on in vitro bioactivity of porous TiO2 scaffolds. Vadītāja D.Loča.
  2. ZP-2014/37. Electrical and thermal conductivity of sol-gel synthesized Ti1-xSnxO2 ceramics. Vadītājs J.Ločs
  3. ZP-2014/31. Mesenchymal stem cell response to magnesium containing biphasic calcium phosphate bioceramics. Vadītāja K.Šalma-Ancāne.
  4. ZP-2014/6. Ķīmiski un termiski apstrādātu illītu saturošu mālu īpašības un to raksturošana. Vadītājs V. Lakevičs.
  5. ZP-2013/21. Cilvēka sebumā esošu organisku savienojumu adsorbcija uz dabiskiem un attīrītiem Latvijas illīta māliem. Vadītāja A.Pūra.
  6. ZP-2013/23. Magniju saturošu porainu β-triklacija fosfātu pamatņu izstrāde kaulu defektu labošanai. Vadītāja K.Šalma-Ancāne.
  7. ZP-2013/24. Magniju saturošas hidroksilapatīta keramikas granulu virsmas īpašību pētīšana. Vadītājs V.Lakevičs.
  8. ZP-2013/19. Ar šķiedrām stiegroti kalcija fosfātu kaulu cementi lokālai vankomicīna piegādei. Vadītāja D.Loča.
  9. ZP-2013/20. Biomimētiska apatīta veidošanās uz termiski apstrādāta titāna dioksīda ar dažādu fāžu sastāvu. Vadītājs J.Ločs.
  10. ZP-2013/22. Procesi kalcija fosfātu kaulu cementu uz α-trikalcija fosfāta bāzes sacietēšanas un nobriešanas laikā. Vadītāja Z.Irbe.
  11.  ZP-2012/25. Viskozas masas uzputošana ar amonija hidrogēnkarbonātu – jauna tehnoloģija porainas keramikas izgatavošanai. Vadītājs J.Ločs.
  12. ZP-2012/42. Biogēnas un sintētiskas izcelsmes izejmateriālu ietekmes izvērtējums uz hidroksilapatīta biokeramikas struktūru. Vadītāja K.Šalma-Ancāne.
  13. ZP-2012/16. Mildronāta mikroiekapsulēšana bionoārdāmos un bioloģiski stabilos polimēros. Vadītāja D.Loča.
  14. ZP-2012/24. Sudrabu saturošā hidroksilapatīta fizikālo un antibakteriālo īpašību izvērtējums atkarībā no iegūšanas metodes. Vadītāja I.Šalma.
  15. ZP-2012/35. Hidroksilapatīta keramikas granulu izstrāde un sorbtīvo īpašību izpēte pielietojumam biotehnoloģijā. Vadītājs V.Lakevičs.
© Copyright - Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts